Skrūvlapa, ko tautā dēvē arī par ragavu, ir viens no augiem, ko bieži var atrast akvārijos vai dārza dīķos. Viegli kopjams ūdensaugs ar garajām, lapu stīgām ne tikai izskatās skaisti, bet arī kalpo kā ūdens kvalitātes rādītājs.
Raglapa – populārs ūdensaugs dīķiem un akvārijiem
Raglapa ir viens no izturīgākajiem ūdensaugiem. Tos var iegādāties no specializētiem mazumtirgotājiem ar botāniskajiem nosaukumiem Ceratophyllum demersum un Ceratophyllum submersum, vai arī ņemt no vietējās ūdenstilpnes. Mūžzaļajam augam nav īstu sakņu, ir tikai saknēm līdzīgi skrējēji. Zaļās ūsiņas, kas dīķī var izaugt pat vairākus metrus garas, brīvi peld ūdenī virs virsmas vai zem tās. Hornleaf parasti tiek ievietots akvārijā vai dīķī kā viens dzinums. Tā kā stīgas ir ļoti trauslas, tās jāievieto uzmanīgi, lai nesabojātu augu.
Nekādā gadījumā nevajadzētu stīgas stādīt dīķa vai akvārija augsnē. Tad smalkie stublāji sadalās un augs nomirst. Taču tauriņzirgu var rūpīgi nosvērt ar kociņu vai akmeni, lai augi paliktu uz zemes un no turienes augtu uz augšu. Ir svarīgi nodrošināt, lai kāts netiktu pārāk stingri nospiests uz augsni. Pušķus var sasiet kopā ar plastmasas stiepli un noenkurot vēlamajā vietā. Ja vieta ir labvēlīga, augs dod ziedus, kas tomēr paliek ļoti neuzkrītoši.
- mūžzaļš ūdensaugs
- brīvi peldošs augs bez saknēm
- ja iespējams, nav kontakta ar dīķi vai akvārija dibenu
- izturīgs
- maza apkope
Raglapai ir tendence izplatīties ļoti plaši. It īpaši, ja ūdens ir ļoti barības vielām bagāts, augs ātri aizaug visu akvārija vai dīķa virsmu. Akvāriju entuziastiem tas liecina, ka ūdens kvalitāte nav īpaši laba jutīgiem akvāriju iemītniekiem vai dīķa zivīm. Tiklīdz augi kļūst pārāk lieli, tie ir jāizretina, lai dīķa un akvārija dibens joprojām saņemtu pietiekami daudz gaismas. Tā kā kāti ir ļoti trausli, tad ragu lapas ir ļoti viegli saīsināt.
Uzkrājoties ar zivīm, ūdenī jāpaliek vairākiem peldošu ūsiņu kušķiem, kas kalpo kā lieliskas slēptuves zivju mazuļiem un nārstojošām mātītēm. Bet tā ir gandrīz vienīgā aprūpe, kas ir nepieciešama raglapai vai sārtiņai, lai tā varētu attīstīties. Lielākajai daļai akvāristu un dīķu īpašnieku ir problēma, ka ūdensaugi aug pārāk grezni un izspiež citus augus.
Augšanas apstākļi un raglapu pavairošana
Ragu lapas vislabāk aug barības vielām bagātā, mīkstā ūdenī, kura ūdens temperatūra pārsniedz 16 grādus pēc Celsija. Akvārijā tie ir zaļi visu gadu un neņem pārtraukumu no augšanas. Ja temperatūra dārza dīķī noslīd zem 15 grādiem pēc Celsija, augs gatavojas ziemas pārtraukumam. Pēc tam tas veido blīvus lapu pumpurus, tā sauktos ziemas pumpurus, dzinumu galos. Pēc tam tie nogrimst dīķa dibenā un paliek tur, līdz ūdens temperatūra atkal paaugstinās. Ja temperatūra pārsniedz 16 grādus pēc Celsija, lapas izplešas un raga lapa peld atpakaļ uz ūdens virsmu.
Raglapu var ļoti viegli pavairot, atdalot dzinumus un pievienojot tos ūdenim. Pēc tam tie automātiski veido saknēm līdzīgus skrējējus, kas apgādā augu ar nepieciešamajām barības vielām. Dīķos vairošanās reizēm notiek caur ziediem. Augs nes gan vīrišķos, gan sievišķos ziedus, kas izdalās kā nobriedušas sēklas un tiek apputeksnēti ar ūdeni.
- vēlams ar uzturvielām bagāts ūdens
- daudz gaismas veicina izaugsmi
- Temperatūra virs 16 grādiem pēc Celsija
- Ziemas pārtraukums, kad ūdens temperatūra ir zem 15 grādiem pēc Celsija
Problēmas ar raga lapas noturēšanu
Kopumā, rūpējoties par raglapu vai ragu sārtām, rodas maz problēmu. Kaitēkļi tam maz kaitē. Reizēm augs parūpēsies, ja barības vielu piegāde ir pārāk zema. Raglapām nepatīk mainīt atrašanās vietu. Ja tos ievieto minerālvielas saturošā ūdenī vai peldbaseina ūdenī, tie izšķīst un atstāj nedaudz gļotainu zaļu vielu, kas aizēno ūdeni un ir jānoņem. Ja dīķa vai akvārija ūdenī ir daudz suspendētu daļiņu, augs ātri kļūst neizskatīgs, jo daļiņas ieķeras lapās. Ūdens tīrīšana var palīdzēt.
Ja augs izaug pārāk sulīgs un tādējādi aizaug ar ūdens virsmu, jāpārbauda ūdens kvalitāte un nepieciešamības gadījumā jāsamazina barības vielu piegāde. Raglapa ļoti cietu, kaļķainu ūdeni pacieš tikai ierobežotā mērā. Pēc tam uz lapām veidojas b alts pārklājums, kas padara augu neizskatīgu. Tad tas aug ļoti lēni un zem ūdens virsmas neveido raksturīgos blīvos zaļos kušķus.
Īsumā jāzina par raglapu
Ne velti raglapa ir viens no populārākajiem ūdensaugiem dīķos un akvārijos. Tas nodrošina skābekli, samazina aļģu augšanu un piedāvā skaistu skatu, pateicoties mūžzaļajām ūsiņām. Attieksmei ir nepieciešama neliela aprūpe, izņemot regulāru retināšanu, un tāpēc tā ir ideāli piemērota iesācējiem. Pieredzējuši akvāristi augsti novērtē raglapas kā ūdens kvalitātes rādītāju un kā zivju slēptuvi.
- Ragalapa ir brīvi peldošs vietējais zemūdens augs, kas sastopams gan akvārijos, gan dīķos.
- Tā dod priekšroku saulainai vai daļēji noēnotai vietai.
- Tas ir mazprasīgs augs, kas aug gan mīkstā, gan ļoti cietā ūdenī.
- Ragu lapa ir ļoti labs skābekļa avots un palīdz pret aļģēm, patērējot daudz barības vielu.
- Tam nav sakņu, kas to noenkurotu zemē, un vislabāk aug stāvošā vai lēni plūstošā ūdenī.
- Augs peld pa ūdeni un absorbē barības vielas caur saknēm līdzīgām struktūrām, kas rodas no pārveidotiem asniem.
- Ragalapa ir mazprasīga un aug ļoti ātri pat vājā apgaismojumā un zemā temperatūrā.
- Skrūvlapu un skārdenes pavairošana notiek ar sānu dzinumiem vai pumpuriem, kas pārziemo dīķī.
Augs arī ļoti labi pielāgojas temperatūrai. CO2 piegāde nav nepieciešama, bet atbalsta strauju izaugsmi.
Akvārijos raglapa / ragazāle ir regulāri jāapgriež, pretējā gadījumā tā izplatīsies pārāk daudz. Labākais veids, kā saīsināt augu, ir nospiest dzinuma augšējo, svaigi zaļo daļu un izmest apakšējo, dzelteno auga daļu. Rudenī dīķī veidojas pumpuri. Pārējās augu daļas mirst temperatūrā, kas zemāka par nulli. Nākamajā pavasarī pumpuri atkal uzdīgs.
Lai gan raga lapa neveido saknes, to var stādīt substrātā. To bieži dara akvārijos. Kā peldošs augs, raglapa peld tieši zem ūdens virsmas un tādējādi piedāvā labas slēptuves zivju mazuļiem. Augs veido cauruļveida tīklu, kurā jaunās zivis atrod aizsardzību pret plēsējiem.
