Tā sauktais Monilia pīķa sausums ir augu slimība, ko izraisa sēne Monilia laxa un kas galvenokārt skar kauliņu un sēklu augļu kokus. Lai gan slimība galu galā var izraisīt skarto augu nāvi, patiesais drauds ir fakts, ka patogēns var pārdzīvot pat bargākās ziemas un parasti ātri tiek pārnests uz citiem augiem.
Kurus augus Monilia īpaši apdraud?
Lai gan Monilia pīķa sausums var ietekmēt sēklinieku augļus, tas ievērojami vairāk apdraud kauleņus, piemēram, plūmes, aprikozes vai skābos ķiršus. Skābo ķiršu suga “Schattenmorelle” tiek uzskatīta par īpaši apdraudētu. Lai gan jāņem vērā, ka no maksimālā sausuma var ciest ne tikai augļu koki, bet arī dažādi dekoratīvie augi, piemēram, mandeļu koki.
Pareizi novērsiet Monilia slimības
Stādot jaunus stādus, vēlams izvēlēties pēc iespējas izturīgākus augus. Skābo ķiršu gadījumā tās būtu šķirnes “Morellenfeuer”, “Gerama”, “Safir” un “Morina”, kā arī “Carnelian”, kas tiek uzskatītas par īpaši izturīgām. Papildus daudzveidībai ļoti svarīga ir arī atrašanās vieta. Ja iespējams, tai jābūt saulai, siltai un bez ūdens aizsērēšanas. Turklāt jauktas kultūras var samazināt slimības un tās izplatīšanās risku. Turklāt potenciāli apdraudētās koku sugas regulāri jāretina. Var ieteikt arī izmantot īpašus stiprinošus līdzekļus, kas padara augus izturīgākus.
Atkarībā no laikapstākļiem var noderēt profilaktiskā miglošana ar fungicīdiem. Tas pats attiecas uz paaugstināta riska gadījumiem. Piemēram, ja tiešā tuvumā esošus kokus jau ir skāris Monilia maksimālā sausuma periods. Pirms fungicīdu vai citu pesticīdu lietošanas noteikti jāsazinās ar Federālo patērētāju tiesību aizsardzības biroju, lai uzzinātu par to apstiprinājumu un to, vai tie ir droši cilvēkiem un dabai. Turklāt ir ārkārtīgi svarīgi regulāri pārbaudīt, vai augļu kokiem nav tipisku simptomu.
Izturīgas skābo ķiršu šķirnes īsumā:
- ‘Morellenfeuer’
- ‘Gerama’
- ‘Safir’
- ‘Morina’
- ‘Karneols’
Sausuma maksimuma modelis un slimības progresēšana
Patogēns Monilia laxa izplatās galvenokārt pavasarī caur vēju, lietu un kukaiņiem. Tiklīdz tas nokļūst ziedos, tas nokļūst augļu koksnē. Jāņem vērā, ka ziediem pat nav jābūt pilnībā atvērtiem. Nokļūstot koksnē, sēne vai patogēns izdala toksīnus, kas sākotnēji izraisa ziedu vītumu. Jāpiebilst, ka noturīgs lietus un temperatūras dēļ ieilgušais ziedēšanas laiks veicina inficēšanos, tāpēc, vēlākais, aukstā, mitrā pavasarī īpaši jāpievērš uzmanība pirmajiem slimības simptomiem. Papildus novītušiem ziediem šie simptomi ietver dzinumu galu vītumu un lapu gaiši zaļu krāsojumu, kas pakāpeniski nokarājas no inficētā zara, pirms tās pilnībā nokalst. Pēc tam skartie zari un zari sāk izžūt. Turklāt, pārejot no slimas uz veselīgu koksni, var veidoties tā sauktā gumijas plūsma. Sak altušās auga daļas (ziedi, lapas, dzinumi un zari) parasti paliek pielipušas pie slimā koka. Tomēr augsnē ir jāmeklē nokritušas augu daļas, jo šajās un uz koka paliekošajās auga daļās patogēns var pārziemot un tādējādi veicināt strauju izplatīšanos nākamajā pavasarī.
Cīņa pret sausuma maksimumu
Tiklīdz kokam parādās pirmie slimības simptomi, skartās vietas nekavējoties jānoņem. Lai to izdarītu, iezāģējiet vai iezāģējiet veselā kokā 15 līdz 30 cm stumbra virzienā. Ir svarīgi rīkoties ļoti uzmanīgi, lai, ja iespējams, sēnīšu sporas nenokļūtu gaisā, pretējā gadījumā tās var pārnēsāt vējš un uzbrukt citiem apkārtnes augiem. Pēc tam grieztās virsmas jānoblīvē ar koku vasku. Izgriezumi jāsavāc, neatstājot nekādas atliekas, un ideālā gadījumā tos vajadzētu sadedzināt. Alternatīvi, to var izmest kopā ar atlikušajiem atkritumiem vai aprakt dziļi prom no apdraudētajiem augiem. Daži dārznieki uzskata, ka inficētos izgriezumus var droši kompostēt. Tomēr tas nav ieteicams, jo Monilia laxa sporas ir tik izturīgas, ka bez problēmām var izdzīvot pat vairākus gadus un tāpēc, izplatot kompostu dārzā, var inficēt citus augus. Tomēr, ja atgriezumus tomēr iemet uz komposta kaudzes vai liek kompostētājā, tie jānovieto vismaz pa vidu zem vairākām citu dārza atkritumu kārtām, lai pēc iespējas ilgāk tie būtu pakļauti kompostēšanas procesam un pastāv iespēja, ka patogēni tiks nogalināti iegūtā siltuma rezultātā.
Ņemot vērā milzīgo jauna slimības uzliesmojuma risku un neparedzami nopietnas sekas, ko tā galu galā var radīt visā dārzā, mums vēlreiz noteikti neiesakām kompostēt inficētās augu daļas. Neticami svarīgi ir arī pēc darba rūpīgi iztīrīt dārza instrumentus, ar kuriem tika apgriezti slimi koki, jo tiem var pielipt patogēna sporas, kas, tos atkārtoti lietojot, palielinātu izplatīšanās risku.
Monilia augļu puve
Monilia augļu puve ir slimība, kas ir ļoti līdzīga Monilia galotņu sausumam, ko vismaz nespeciālisti mēdz uzskatīt par vienu un to pašu slimību. Atšķirībā no maksimālā sausuma, augļu puvi neizraisa Monilia laxa, bet gan cieši saistīta sēne, ko sauc Monilia fructigena. Attiecībā uz veicamajiem profilaktiskajiem pasākumiem un pasākumiem, lai ierobežotu slimo augu daļu izplatīšanos un iznīcināšanu, galu galā tiek piemēroti līdzīgi pamatnoteikumi.
Īsumā jāzina par Monilijas sausuma maksimumu
Monilia ir sēņu ģints, augu kaitēklis, kas galvenokārt uzbrūk augļu kokiem. Ir dažādas sugas, kuras bieži ir grūti atšķirt vienu no otras. Monilia var parādīties kā augļu puve un/vai sausums, parasti tūlīt pēc ziedēšanas. Bieži skartās:
- Ābols,
- Bumbieris,
- Saldskābie ķirši,
- bet arī plūmju
- un mandeļu koki
Īpaši žēl, ka patogēns var pārziemot sapuvušos augļos uz koka, inficētos zaros un uz zemes. Tomēr tagad ir izturīgi augļu koki. Pērkot jaunas, tām var tikt piemērota atlaide! Gaidāmo invāziju parasti var atpazīt uz forsītijas un mandeļu kokiem. Tāpēc tos sauc par indikatoraugiem. Jaunie dzinumi vīst, šādi var atpazīt sēnīti.
Augļu puve
- ietekmē tikai ievainotos augļus
- Puve bieži sākas barošanās vietās vai brūcēs
- sēne aug cauri visam auglim
- Tam raksturīgi b alti augļķermeņi uz sapuvušiem augļiem, kas ir aptuveni kafijas brūnā krāsā
- Punkti ir sakārtoti koncentriskos apļos - augļi izžūst, bet bieži iestrēgst (augļu mūmijas)
Pretpasākumi
- Noteikti izņemiet inficētos augļus, lai novērstu turpmāku izplatīšanos un pārnešanu
- Nogrieziet zarus atpakaļ veselīgā koksnē!
- Iznīcini atkritumus – ne uz komposta!
sausuma maksimums
- Patogēns iekļūst augā caur ziediem mitrā laikā
- īpaši bieži notiek pēc vēsiem, mitriem avotiem
- ietekmē īpaši skābos ķiršus un īpaši populāros morello ķiršus, bet arī saldos ķiršus, ābolus, aprikozes un persikus
- izraisa dzinumu uzgaļu nomiršanu
- Pārejas punktā starp inficētu un veselīgu koksni var rasties gumijas plūsma
Pretpasākumi
- Visi skartie dzinumi ir jānogriež līdz 15 cm veselīgā koksnē!
- Vislabāk brūces aizzīmogot ar koku vasku, lai novērstu jaunu patogēnu iekļūšanu!
Profilakse
- Iegādājoties ir labi pievērst uzmanību izturīgām šķirnēm
- Svarīga ir pareizā atrašanās vieta - tai jābūt saulai un gaisīgai, lai mitrums varētu viegli nožūt
- arī labs griezums veicina ātru žūšanu un kavē sēnītes izplatīšanos
- Augu stiprinātājiem ir invāziju mazinoša iedarbība (pievērsiet uzmanību dabīgiem produktiem!)
Augu aizsardzības līdzekļi
- Ja profilakse nav bijusi veiksmīga, jālieto pesticīdi!
- Ieteicamās šķirnes ir: “Duaxo Universal Pilz-frei” no Compo, “Pilzfrei Ectivo” no Scotts Celaflor un “Fruit-sēnēm brīvs Teldor” no Bayer.
- Ieteicams piezvanīt augu aizsardzības birojam savā valstī un pajautāt par piemērotiem līdzekļiem!
- Var izmantot tikai tādus produktus, kas ir apstiprināti Manilia laxa vai Manilia fructigena apkarošanai mājas vai mazdārziņa dārzā!
- Pareizais pieteikšanās laiks ir svarīgs!
- Manilia laxa vislabāk ir apsmidzināt vairākas reizes ziedēšanas laikā!
