Pastinaks, kas pazīstams arī kā aitas burkāns vai ģermāņu sakne, ir sens sakņu dārzenis. Līdz pat 18. gadsimtam lielākajai daļai iedzīvotāju tas bija ziemas galvenais ēdiens, bet pēc tam to aizstāja kartupeļi un burkāni. Apmēram pirms divdesmit gadiem pastinaks piedzīvoja atdzimšanu, pateicoties bioloģiskajai lauksaimniecībai, un tagad tas ir pieejams gandrīz visur iknedēļas tirgos un pārtikas preču veikalos. Audzējot to dārzā, ir nepieciešama neliela aprūpe, tāpēc pastinaka cienītājiem ir vērts to audzēt. Tagad ir neskaitāmas receptes šiem gardajiem ziemas dārzeņiem.
Vispārīga informācija par pastinakiem
Pastinaks ir sakņu dārzenis, kas ir radniecīgs burkāniem un, tāpat kā burkāni, pieder pie lietvaku dzimtas. Ir zināmi divi veidi: dārzeņu pastinaks, Pastinaca sativa, tas ir viengadīgs un ar biezu, garu sakni, to audzē komerciāli un hobiju dārznieki
Pļavas pastinaks, Pastinaca sativa pratensis, savvaļā aug pļavās, lauku nomalēs un sausās nogāzēs, parasti ir divgadīgs un tā saknes ir plānākas. Agrāk pļavas pastinaku izmantoja arī virtuvē. Pastinaka b alti dzeltenīgo sakni viegli sajaukt ar pētersīļa sakni. Tomēr pretstatā tam ir salda, aromātiska un pikanta garša. Augstais ēterisko eļļu, minerālvielu un vitamīnu saturs padara to par vērtīgu dārzeņu, kas satur arī ļoti maz nitrātu. Sakni izmanto krēmzupām, biezeņiem, tvaicētu vai ceptu kā piedevu, rīvētu kā salātus un cienītājus īpaši novērtē kā pastinaka čipsus, kā arī cep plānās šķēlītēs eļļā. Ja kultivēšanas periods ir pietiekami ilgs, pastinaka sakne var izaugt līdz 20 cm gara un aptuveni 7 cm bieza ar svaru no 100 līdz 1200 gramiem.
Atrašanās vietas un augsnes prasības
Pārsvarā saulainā vietā pastinaks ļoti labi sadzīvo ar trūdvielām bagātu, smagu vai smilšmāla augsni. Labvēlīgas ir arī purva augsnes. PH vērtībai jābūt no 5,5 līdz 7,0. Ir svarīgi, lai augsne būtu labi un dziļi irdināta, lai saknes varētu augt taisni un nesazaroties. Tāpat kā ar burkāniem, neiekļaujiet augsnē svaigus kūtsmēslus vai nenobriedušu kompostu, jo tas piesaistīs kaitēkļus. Nobriedis komposts vai dabīgais mēslojums ir labi piemērots kā pirmais mēslojums sējot.
Sēja un kopšana
Sējot pastinaku, pievērsiet uzmanību augsekai. Dobē tie nedrīkst sekot citiem lietussargiem, piemēram, burkāniem, pētersīļiem, sārņiem, fenhelim, anīsam, dillēm vai ķimenēm. To sēj agri. Atkarībā no laikapstākļiem no marta vidus līdz beigām. Tomēr sēšana ir iespējama līdz jūnijam. Tomēr, jo vēlāk tiek iesētas sēklas, jo mazākas paliek saknes. Ideāls ir 2 cm sēšanas dziļums aptuveni 10 cm attālumā; rindu atstatumam jābūt vismaz 35 cm. Sēklām ir vajadzīgas 15-20 dienas, lai dīgtu ar pastāvīgu mitrumu. Sala riska reģionos gultu var pārklāt ar vilnu vai foliju, jo aukstuma ietekmē dzinumi mēdz izšaut. Pat ja pavasarī ir daudz lietus, ieteicams segt, jo pārāk daudz mitruma izraisa augšanas stagnāciju. Kad augi ir aptuveni 10-15 cm augsti, tie saņem vēl vienu mērenu mēslojuma devu. Regulāra laistīšana ir svarīga no jūnija līdz septembrim. Tas veicina augšanu, novērš sakņu pārsprāgšanu un augsnes garozas veidošanos. Tomēr ir jāizvairās no ūdens aizsērēšanas! Veģetācijas periodā papildus laistīšanai un vienreizējai mēslošanai rūpīga kaplēšana un ravēšana ir nepieciešama tikai ik pa laikam kopšanai. Ar 30 stādiem uz kvadrātmetru raža ir aptuveni 6-8 kg.
Ražas novākšana un uzglabāšana
No oktobra pēc 180-200 dienu kultivēšanas perioda saknes var novākt. Lai to izdarītu, irdiniet augsni ar rakšanas dakšiņu un uzmanīgi izvelciet pastinaku. Pēc tam lapas nogriež līdz vienam centimetram un saknes uzglabā smiltīs aptuveni 0 grādu temperatūrā un augstā mitrumā. Ja uzglabā pārāk ilgi, garša kļūst nedaudz rūgta. Lapas var izmantot svaigas vai žāvētas, lai aromatizētu zupas krājumus. Atkarībā no lietošanas veida pastinaku var arī sagriezt strēmelēs vai kubiņos, blanšēt un pēc ražas novākšanas sasaldēt. Tā kā saknes ir pilnīgi izturīgas, varat tās atstāt dobē un nepieciešamības gadījumā novākt bezsalnās dienās. Taču tie ir kārums pelēm un pīšļiem, tāpēc vēlams vēlā rudenī tos izņemt no zemes.
Kaitēkļi un slimības
Kaitekļu ziņā pastinakiem var uzbrukt burkānu mušas un laputis. Tāpēc, sagatavojot augsni, nevajadzētu izmantot ne svaigus kūtsmēslus, ne nenobriedušu kompostu. Lai novērstu tādas slimības kā burkānu melnums, miltrasa un sakņu kraupis, jāievēro augseka. Ideālā gadījumā pastinaku sēj uz dobes, kur iepriekš auga sīpolu augi, zaļmēsli vai piparmētru augi. Ja slimības un kaitēkļi iziet no rokām vai vēlaties tos īpaši novērst, atkarībā no jūsu vēlmēm to apkarošanai var izmantot bioloģiskus vai ķīmiskus līdzekļus.
Secinājums
- Pastinaks ir smalks ziemas dārzenis, ko viegli audzēt dārzā
- Aprūpe neprasa daudz pūļu
- Sakņu dārzeņus var labi uzglabāt pēc ražas novākšanas
- Pastinaka garša ir salda un aromātiska, un sakni var izmantot daudzos veidos virtuvē
- Lielā ēterisko eļļu, vitamīnu un minerālvielu satura dēļ tas ir veselīgs ziemas dārzenis
Audzēšana galvenajos punktos
- Pastinaks ir divgadīgs augs.
- Labi aug smilšmāla augsnē. Labi piemērotas ir arī purvainas augsnes.
- Lai pastinaks garšotu aromātiski, ir svarīgs augsts humusa saturs.
- Skābās augsnes ir jākaļķo!
- Ideāla ir pH vērtība no 5,5 līdz 7.
- Augsnei jābūt dziļi irdinātai!
- Vieglās augsnēs pirms sēšanas ievietojiet nobriedušu kompostu!
- Jāizvairās no aizsērēšanas!
- Pastinaku var sēt tieši ārā no marta. Iespējama sēšana ar salnu.
- Stādīšanas attālumam jābūt 6 līdz 12 cm, rindu atstatumam no 30 līdz 50 cm.
- Labos augšanas apstākļos uz m² ir 25 līdz 30 augi.
- Sējas dziļums ir viens līdz divi centimetri.
- Pasternakus nedrīkst audzēt pēc dillēm, burkāniem, pētersīļiem vai citiem lietussargiem!
- Sēklas dīgst pēc 15 līdz 20 dienām.
- Augsnei jābūt vienmērīgi mitrai!
- Var sēt arī jūnijā, bet tad raža notiks tikai pavasarī.
- Dīgšanas periods ir īss, tāpēc izmantojiet tikai pagājušā gada sēklas!
Aprūpe
- Galvenajā augšanas sezonā (no jūnija līdz septembrim) vajadzētu pietiekami laistīt!
- Augsnes izžūšana var izraisīt sakņu pārsprāgšanu.
- Pastinaks ir smagas barotavas. Tomēr augšanas sezonā mēslojiet tikai nedaudz. Pirms sēšanas attiecīgi sagatavojiet augsni!
- Neskaitot ravēšanu, kaplēšanu un laistīšanu, jums nav jādara daudz, lai saknes attīstītos.
- Ražas novākšanu var veikt pēc 160 līdz 210 dienām, no oktobra, līdz salnām.
- Ja novāc pēc pirmajām salnām, sakne ir saldāka.
- Lautis un burkānu mušas ir kaitēkļi.
- Burkānu melnēšana, peroniskā miltrasa, miltrasa un Cercospora lapu plankumainība var izraisīt arī bojājumus.
Lietošana
- Garša ir kaut kur starp burkāniem un seleriju, ļoti maiga, nedaudz salda un pikanta, reizēm arī rūgta.
- Pasternaks ir ideāli piemērots zupām un biezeņiem. Jūs varat tos cept un gatavot.
- Sakne pirms tālākas apstrādes tiek nomizota.
- Tā kā nitrātu saturs ir ļoti zems, saknes var izmantot arī bērnu pārtikai.
- Pasternaku var izmantot arī neapstrādātu salātos. Sakne ir sarīvēta.
- Uzmanību! Ilgi uzglabājot un pārāk ilgi grauzdējot, dārzeņi var kļūt rūgti!
- Pasternakam ir diurētiska iedarbība un tie veicina apetīti.
- Tēja, kas pagatavota no ziediem un lapām, palīdz pret bezmiegu.
Secinājums
Pastinaks ir tipisks ziemas dārzenis. Sakne ir reti pieejama tirdzniecībā. Ja vēlaties galdā celt kaut ko savādāku, jums vajadzētu izmēģināt pastinaku. Viņiem nav slikta garša, taču tie nav īpaši garšīgi. Audzēšana nav grūta un kopšana nav īpaši intensīva.
